2014.gada 11.novembrī norisinājās kārtējais piemiņas gājiens Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes ietvaros. Pēc emocijām un ziņām sociālajos portālos secinām,ka tas aizvadīts godam!

Otrdien, šā gada 11. novembrī, plkst. 18.10 uzsākām ceļu no LU vestibila, lai dotos Lāčplēša dienas piemiņas gājienā. Pirms došanās ceļā sirsnīgu runu teica Studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs Matīss Vingris. Gājiena laikā apskatījām iestādes un pieminekļus, atceroties Brīvības cīņas. Šajā gājienā bija iespēja gremdēties vēsturē, par kuru interesantu stāstījumu sniedza Pauls Ančs. Sākotnēji brīvprātīgo pulks nebija kupls, bet ceļā līdz 11.novembra Krastmalai palielinājās ar vien vairāk un vairāk. Gājiena pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais, pieturas punkts bija 11.novembra Krastmala, kurā mēs vienojāmies gan dziesmās, gan gaismā. Visu sirdis sildīja patriotisms un kopības sajūta.


- Ko par 11.novembra piemiņas gājienu saka pats organizators - Pauls Ančs?

''Skaisti bija pieredzēt, kā mūsu ne pārāk lielais dziedātāju pulciņš pakāpeniski apauga ar nepazīstamiem cilvēkiem, kuri arī bija ieradušies pieminēt Latvijas karavīrus. Bija mazi bērni ar saviem vecākiem, bija gan jaunieši, gan sirmgalvji. Viņi vienojās ar mums dziesmās, un es iedomājos, ka varbūt mūsu rīkotais pasākums ir ieguvis lielāku nozīmi, nekā iepriekš biju paredzējis.
Šogad gan gājienā, gan arī dziedāšanā bija savas divas reizes vairāk ļaužu nekā iepriekšējos divos gados. Uzskatu, ka tas saistīts ar draudiem no Krievijas, ko cilvēki jūt. Šī aktivitāte vienlaikus netieši sasaucās ar gājiena izglītojošo pusi, kurā centāmies pastāstīt, ka ne tikai kareivji, bet arī mierīgie iedzīvotāji 1919. gada rudenī, nežēloja pūles, lai nosargātu mūsu galvaspilsētu pret bermontiešiem.''


- Ko par 11.novembra piemiņas gājienu saka gājiena dalībniece - Madara Preinberga?

''LU JF 11.novembra gājiens bija viens no šī gada labākajiem pasākumiem. Tas iekustināja to cilvēku sirdis, kuri ikdienā neiedomājas par patriotisma ideju un aizskāra ikvienu, kuriem tas varētu šķist vienaldzīgi. Tas nebija parasts gājiens, tā bija kā ekskursija pa Rīgas objektiem! Ļoti daiļos stāstījumos P.Ančs izstāstīja faktus un stāstus par brīvības cīņām. Tie lika aizdomāties par to, kā tas bija kādreiz tajos laikos, un tas rosināja iztēli un lika saprast lietu nopietnību.
Pats skaistākais un emocionālākais bija brīdis, kad mēs nolikām svecītes, sastājāmies aplī un dziedājām. Kad vecie un arī jaunie apstājās, lai ar mums kopā vienotos skaistās un mīļās dziesmās. Brīdis, kad mēs stāvējām pie Daugavas un dziedājām ‘’Pūt vējiņi’’...šīs emocijas var izjust tikai īsts patriots un to izjuta ikviens īsts latvietis gājiena laikā!''   Lāčplēša dienas piemiņas gājiena video apskatīt ŠEIT

Dalīties