Kad no 30 svešiniekiem jāizveido viens vesels, kas dažu dienu laikā gatavs turpināt Studentu pašpārvaldes darbu tādā pašā kvalitātē un sasniegt jaunas virsotnes, aktīvie studenti jāaizved prom no ikdienas rūpēm, lai jautri pavadītu nedēļas nogali ar jaunajiem kolēģiem. Tur jautrību nesasniedz ar alkoholisko dzērienu palīdzību, kā citos jauniešu pasākumos, bet ar labu kompāniju un rūpīgi izstrādātu semināra plānu, par ko jāpateicas iepriekšējās pašpārvaldes biedriem. Tik tiešām, laiks bija saplānots līdz pēdējai minūtei, iekļaujot radošas un fiziskas aktivitātes, lekcijas un diskusijas.

Pirmo dienu sākām interesantiem un nepieredzētiem veidiem, kā atcerēties citu biedru vārdus. Lai arī daži kādu brīdi vēl tika uzrunāti par „meiteni” vai „hei, kā Tevi sauca”, dienas vidū visiem jau bija skaidri zināmi visu kolēģu vārdi. Tam sekoja tradicionālā aktivitāte, kad mēs uzrakstam uz lapiņām savas gaidas un bažas un izveidojam pašu uzzīmēta ozola lapotni. Var noprast, ka visvairāk jaunie biedri gaidīja labi pavadītu laiku, jaunas emocijas un draugus un visvairāk bažījās par pārbaudījumiem tumsā, kas no sākuma likās biedējoši.

Atlikusī dienas daļa tika veltīta komandu saliedējošām aktivitātēm, kuras norisinājās gan draudzīgā, gan saspringtā vidē. Svarīgākais ir tas, ka katras spēlēs beigās, noskaidrojām ne tikai tās jēgu prāta asināšanā, bet arī to, kā tā ilustrē darbu pašpārvaldē un palīdz reaģēt un risināt problēmsituācijas.

Vakarā „vecie vēži” jaunos biedrus iepazīstināja ar Studentu pašpārvaldes, LU Studentu padomes un Latvijas Studentu apvienības nozīmi, funkcijām un vēsturi, kā arī pienākumiem, kas jaunajiem tagad jāpārņem.

Pēc šī iedvesmas bagātā brīža atcerējāmies valsts svētku tuvumu, uzvedot Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis” komēdijas, traģēdijas un asa sižeta lugas žanrā.

Klāt bija brīdis, kad nācās stāties pretī savām bailēm „nakts trasē”. Šajā vakara daļā mēs sadraudzējāmies tuvāk ne tikai cits ar citu, bet arī ar māti dabu un tās dubļiem. Mums bija pat izdevība izmēģināt kartupeļu lielgabalu, kurš nereti pats aizdegās. Kopumā pirmā diena bija ļoti jautra un personības pilnveidojoša.

Otrā dienā sākās formālākā atmosfērā, jo bija pienācis laiks pirmajai 2011./2012. sasaukuma JFSP kopsapulcei, kurā tika ievēlēti jaunā pašpārvaldes valde un pārstāvji dažādās institūcijās.

Pēc svinīgās sapulces uzlasījām mūzu ozolkoka lapiņas, uzzinājām, ka visas gaidas ir piepildījušās, izņemot viena biedra cerība par +20 grādiem ārā. Bažas vai nu nepiepildījās vai arī likās maznozīmīgas patīkamo emociju dēļ.

Semināru noslēdzām ar aktivitāti, kuras laikā katram līdzbiedram jāuzraksta kāds novēlējums nākamam gadam. Kā zināja teikt veco sasaukumu biedri – šis papīra rullītis palīdzēs pārdzīvot pat visdrūmākos brīžus nākamā gada laikā.

Kopumā varu teikt, ka semināram ir jābūt obligātam visiem jaunajiem biedriem, jo es nevaru iedomāties labāku izdevību vai pasākumu, kurā smelties iedvesmu un zināšanas turpmākam darbam un vienkārši labi pavadīt laiku ar brīnīšķīgiem cilvēkiem.

Dalīties