Mēs, pirmkursnieki, jūtamies īpaši, jo arī Augstākajā tiesā notika kas domāts speciāli mums, jaunajiem studentiem, proti, Pirmkusnieku dienas. Tā kā šis pasākums izklausījās diezgan intriģējošs, tad ar vislielāko prieku un interesi pieteicāmies tādai iespējai. Grūtākais laikam bija tomēr lielākajai daļai no grupas savākties kopā, bet tad jau visi drosmīgi iesoļojām Augstākajā tiesā, gaidot, kā tad izskatīsies šī tikšanās ar AT priekšsēdētāju, ātri galvā arī rezervei padomājot, kādus jautājumus gribētos uzdot, ko uzzināt. Protams, nelielais laiciņš, gaidot AT priekšsēdētāju netika tērēts veltīgi- izmantojām izdevību pasēdēt tiesnešu vietās uz skatuves un to iemūžināt fotogrāfijās. Kad ienāca I. Bičkovičs, mēs visi, protams, piecēlāmies un sajutām pasākuma neformālo nopietnību. Solot, ka gandrīz neko īpašu viņš nav sagatavojis mums ko stāstīt, rezultātā mēs uz pusotru stundu runājām par tiesām, to skaitiem,  kad sapratām, ka īstenībā nemaz tik daudz, kā mums likās, nezinām. Sapratām, ka šobrīd mums ir rajona tiesas par neeksistējošiem rajoniem, cik dažādas mantiju (amata tērpu) krāsas ir Latvijā, cik advokātu (ap 1200), cik prokuroru (ap 600) un tiesnešu (574!) ir Latvijā. Interesantie salīdzinājumi rajona tiesnešiem ar feldšerēm, kas lika gan pasmaidīt, gan izprast to, ko mums stāsta. No Ivara Bičkoviča kunga dzīves vēstures arī sapratām, ka nekad nevar zināt, kurā vietā juridiskajā jomā arī mēs būsim nākotnē, jo viņš arī pieminēja, ka pats nekad  nebija domājis, ka vispār kļūs par tiesnesi, bet, re, kā – sanāca gan, pat ļoti veiksmīgi. Tā kā laikam mums būs vien jāturpina cītīgi mācīties, lai redzētu, ko varam mēs... 

Liels pārsteigums bija uzzināt, ka valdības sēžu zāle īstenībā pieder Senātam, tieši tāpēc tur ir rakstīts: “Viens likums – viena taisnība visiem!” Arī tālākā ekskursija pa Tiesu pili – gan muzejs, kas izvietots pretbumbu bunkuriņā, kur tiek glabāts gan īpašais Civillikums, ko parakstīja K.Ulmanis, gan citi svarīgi dokumenti, priekšmeti, lietas, informācija par visveiksmīgākajiem un spilgtākajiem tiesnešiem un senatoriem. Nemaz nebūtu nojautuši arī par diezgan sarežģīto Tiesu pils uzbūvi, jo lai tiktu līdz tai pašai zālei, ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai neapmaldītos gaiteņos, stāvos un ejās...Ak jā, zinājāt, ka Tiesu pils ir celta tikai un vienīgi no Latvijas materiāliem? 
Kopumā varu teikt, ka šī ekskursija viennozīmīgi bija tā vērta, jo tā bija gan iespēja uzzināt daudz, daudz vairāk Augstāko tiesu un Latvijas tiesu sistēmu vispār, gan arī lieliska iespēja vēl labāk iepazīties ar grupasbiedriem. Arī jociņš par krīzi tika likts lietā, jo brīdī, kad bija jābildējas, AT priekšsēdētājs nāca ar atziņu, ka tagad jāsaka nevis “Cheese”, bet gan “Krīze”, kas vēlreiz apstiprināja to, ka ar humora izjūtu arī tiesnešiem viss ir kārtībā :) Tad cerēsim, ka mums visiem tagad par tiesām viss būs skaidrs un ka šāda veida ekskursijas un pasākumi tiks realizēti arī turpmāk!

Dalīties