Akadēmiskais centrs
Vēl pagājušajā nedēļā no ikkatra fakultātes stūra uz mums raudzījās divi ar dzīvi varen apmierināti slidotāji un aicināja uz neaizmirstamu „vakaru zem zvaigžņotām debesīm kopā ar labāko draugu*”, un vēl piesolīja dāvanas.
*(Vārdu kopu „labākais draugs”, lūdzu, tulkot kā- JF studentu pašpārvalde.)
Kā solīts- trešdienas (14. marta) vakarā pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 sagaidīja smaidīgs pašpārvaldes biedrs, lai uz ledus līksmoties gribošos studentus nogādātu „Lido” atpūtas centra slidotavā.
Liels bija šī biedra satraukums, kad studentu pulciņu bija jāpārved pāri diviem krustojumiem un jāpārliecinās, vai visi iekāpj tajā pašā tramvaja vagonā. (Dažiem šis brauciens izvērtās par īstu piedzīvojumu, jo vēl nebija noprovēti nesen uzstādītie kompostieri.) Biedra uztraukums auga augumā, kad katrā pieturā vagonā iekāpa vēl vairāk svešu cilvēku, tādejādi pagrūtinot neuzkrītošu izziņošanu par īsto pieturu, kurā jāizkāpj.
Viss, protams, beidzās laimīgi un studentu grupiņa pilnā sastāvā nokļuva slidotavā, kur tos (jau uz ledus) sagaidīja citi studiju biedri, kas varonīgi ceļu bija atraduši bez pavadoņa.
Vakara gaitā jautro slidotāju rindas kļuva ciešākas, jo pievienojās studenti, kas tikai pirms brīža bija beiguši cītīgas mācības.
Pamazām slidotava ieguva arvien romantiskāku noskaņu: iedegās zvaigznes un neskaitāmas spuldžu virtenes. Studentu pulkam pievienojās „Lido” pasaku lācis (man gan viņš vairāk atgādināja milzīgu peli;)), kas neliedza arī iespēju iemūžināt sevi fotogrāfijās. Sekoja studentu pašpārvaldes kultūras komisijas sarūpētās spēles. Neiztikām bez daža kritiena, bet pēc tiem sekoja pārējo studentu uzmundrinoši saucieni un draudzīga roka.
Balvās neizpalika solītās dāvanas: pašpārvaldes biedri iepriecināja studentu sirdis un vēderus ar Fazer šokolādēm un Raffaello konfektēm. Kā vēlāk, mani laipni ar gardumiem cienādama, atzina 1. kursa studente Madara: „TIK labas balvas nemaz negaidīju.”
Aprunājoties ar studentiem, kad tie draudzīgi dalījās iegūtajos kārumos un atkal spēra soļus bez slidām kājās (jāatzīst, ka sajūta mazliet tāda, it kā lidotu), neatradu nevienu, kas būtu neapmierināts tādēļ, ka atnācis vai nevēlētos šādu pasākumu atkārtot vēlreiz. Gaidīsim nākamo ziemu un tās sagādātos priekus!
Līdz nākamajam pasākumam svinīgi solos apmeklēt stenogrāfijas kursus vai arī pakonsultēties pie farmaceita kādā aptiekā, lai spētu salasīt savas steigā veiktās piezīmes un iepriekš pierakstīto pēc tam atspoguļot nedaudz izsmeļošāk;)
P.S. Pašpārvalde nesnauž- vēja spārniem tuvojas Juristu dienas 2007 unPavasara balle arī vairs nav aiz kalniem.
*(Vārdu kopu „labākais draugs”, lūdzu, tulkot kā- JF studentu pašpārvalde.)
Kā solīts- trešdienas (14. marta) vakarā pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 sagaidīja smaidīgs pašpārvaldes biedrs, lai uz ledus līksmoties gribošos studentus nogādātu „Lido” atpūtas centra slidotavā.
Liels bija šī biedra satraukums, kad studentu pulciņu bija jāpārved pāri diviem krustojumiem un jāpārliecinās, vai visi iekāpj tajā pašā tramvaja vagonā. (Dažiem šis brauciens izvērtās par īstu piedzīvojumu, jo vēl nebija noprovēti nesen uzstādītie kompostieri.) Biedra uztraukums auga augumā, kad katrā pieturā vagonā iekāpa vēl vairāk svešu cilvēku, tādejādi pagrūtinot neuzkrītošu izziņošanu par īsto pieturu, kurā jāizkāpj.
Viss, protams, beidzās laimīgi un studentu grupiņa pilnā sastāvā nokļuva slidotavā, kur tos (jau uz ledus) sagaidīja citi studiju biedri, kas varonīgi ceļu bija atraduši bez pavadoņa.
Vakara gaitā jautro slidotāju rindas kļuva ciešākas, jo pievienojās studenti, kas tikai pirms brīža bija beiguši cītīgas mācības.
Pamazām slidotava ieguva arvien romantiskāku noskaņu: iedegās zvaigznes un neskaitāmas spuldžu virtenes. Studentu pulkam pievienojās „Lido” pasaku lācis (man gan viņš vairāk atgādināja milzīgu peli;)), kas neliedza arī iespēju iemūžināt sevi fotogrāfijās. Sekoja studentu pašpārvaldes kultūras komisijas sarūpētās spēles. Neiztikām bez daža kritiena, bet pēc tiem sekoja pārējo studentu uzmundrinoši saucieni un draudzīga roka.
Balvās neizpalika solītās dāvanas: pašpārvaldes biedri iepriecināja studentu sirdis un vēderus ar Fazer šokolādēm un Raffaello konfektēm. Kā vēlāk, mani laipni ar gardumiem cienādama, atzina 1. kursa studente Madara: „TIK labas balvas nemaz negaidīju.”
Aprunājoties ar studentiem, kad tie draudzīgi dalījās iegūtajos kārumos un atkal spēra soļus bez slidām kājās (jāatzīst, ka sajūta mazliet tāda, it kā lidotu), neatradu nevienu, kas būtu neapmierināts tādēļ, ka atnācis vai nevēlētos šādu pasākumu atkārtot vēlreiz. Gaidīsim nākamo ziemu un tās sagādātos priekus!
Līdz nākamajam pasākumam svinīgi solos apmeklēt stenogrāfijas kursus vai arī pakonsultēties pie farmaceita kādā aptiekā, lai spētu salasīt savas steigā veiktās piezīmes un iepriekš pierakstīto pēc tam atspoguļot nedaudz izsmeļošāk;)
P.S. Pašpārvalde nesnauž- vēja spārniem tuvojas Juristu dienas 2007 unPavasara balle arī vairs nav aiz kalniem.
