Akadēmiskais centrs
Kokiem lapas jau nobirušas, mākoņu daudzums rudenīgi mainīgs un fukšu balle arī nu jau ir garām... Dzīve atgriežas ierastās sliedēs, un galvenais, kas nodarbina pirmkursniekus, ir kontroldarbu sākums, ziemas sesijas perspektīvas un arī ar Studentu pašpārvaldes vēlēšanām saistītās lietas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka fukšu balles iespaidi nu ir aizmirsušies un pieder pagātnei – vismaz ne visiem.
Jāsaka gan, ka, neskatoties uz klīstošajām baumām un informācijas noplūdi, lielai (ja ne lielākajai) pirmkursnieku daļai paša iesvētību pasākuma uzdevumi un plāns izrādījās pārsteigums. Pirmkārt jau tādēļ, ka, pretēji skolas laiku pieredzei, iztikām bez smērēšanās un tamlīdzīgām lietām, bet tanī vietā 2.kurss izmantoja ”smalkākas” metodes, kā iesaistīt jaunos juristus kopējā LU Juridiskās fakultātes tiesību saimē – zvēresta institūtu (nav zināms, vai tas tika smelts no tiesību vēstures vai no fakultātes vēstures, turklāt nosolīties cienīt un godāt 2.kursu mūžīgi mūžos maz kurš tā īsti izlēma:)). Tāpat arī tika noslēgts naudas vākšanas pakalpojumu līgums (starp citu, labi veicas tiem, kas vāc naudu no Vecrīgas apmeklētājiem kāzu dāvanai vai arī zinātnisko darbu publicēšanai laikā no 19.00 līdz 21.00: var savākt vienā reizē pāri par 30 latiem –2 mēnešu īres maksa kojās!:)).
Turklāt dažs labs neRīgas iedzīvotājs dabūja bezmaksas ekskursiju pa vecās pilsētas nostūriem un visi dabūja noskatīties karstu basketbola spēli, tāpēc Artūrs no 1. kursa, apjautājoties, atzīst: ”Pasākums bija ļoti interesants un pārdomāts. Patika arī oriģinālie pārbaudījumi, un tas pasniedzēju priekšnesums bija kaut kas!” un Ieva ar Olgu piebalso: ”Bija labi – vienkārši normāli pavadījām laiku.”
Arī Linda un Laura ir līdzīgās domās: ”Bija vērts organizēt. Ja nākošgad būs, arī noteikti aiziesim. Mums bija jautri, turklāt sapazināmies ar daudziem kursabiedriem.”
Tikmēr Edgars uzskata, ka ”viss bija normāli, tikai atsevišķi elementi, tādi kā lēkšana ar aukliņu, likās diezgan triviāli.”
Jā, viss būtu labi, tikai ... 2.kurss domā, bet laikapstākļi dara: ”Gājiens gan likās bišķiņ par garu – ietiku kaut kādā peļķē, sasala kājas. Labi vismaz, ka neapslapināja ar jēlām olām un kečupu.” (Iluta).
Starp citu, izrādās, ka pārsteigums bija arī pašas balles norise: ”Man likās ok, vienīgais, pateica būt uzvalkos – tā kā 80 gadu disko stilā, bet īstenībā sarīkoja mūsdienīgu diskotēku ”(Kristaps). Lūk, tā.
Taču kopumā ņemot, vairākums pirmkursnieku atzīst, ka, lai gan iztikām bez majonēzes liešanas un sāls kaisīšanas, pasākums izdevies tāds īsti krējumains!
Jāsaka gan, ka, neskatoties uz klīstošajām baumām un informācijas noplūdi, lielai (ja ne lielākajai) pirmkursnieku daļai paša iesvētību pasākuma uzdevumi un plāns izrādījās pārsteigums. Pirmkārt jau tādēļ, ka, pretēji skolas laiku pieredzei, iztikām bez smērēšanās un tamlīdzīgām lietām, bet tanī vietā 2.kurss izmantoja ”smalkākas” metodes, kā iesaistīt jaunos juristus kopējā LU Juridiskās fakultātes tiesību saimē – zvēresta institūtu (nav zināms, vai tas tika smelts no tiesību vēstures vai no fakultātes vēstures, turklāt nosolīties cienīt un godāt 2.kursu mūžīgi mūžos maz kurš tā īsti izlēma:)). Tāpat arī tika noslēgts naudas vākšanas pakalpojumu līgums (starp citu, labi veicas tiem, kas vāc naudu no Vecrīgas apmeklētājiem kāzu dāvanai vai arī zinātnisko darbu publicēšanai laikā no 19.00 līdz 21.00: var savākt vienā reizē pāri par 30 latiem –2 mēnešu īres maksa kojās!:)).
Turklāt dažs labs neRīgas iedzīvotājs dabūja bezmaksas ekskursiju pa vecās pilsētas nostūriem un visi dabūja noskatīties karstu basketbola spēli, tāpēc Artūrs no 1. kursa, apjautājoties, atzīst: ”Pasākums bija ļoti interesants un pārdomāts. Patika arī oriģinālie pārbaudījumi, un tas pasniedzēju priekšnesums bija kaut kas!” un Ieva ar Olgu piebalso: ”Bija labi – vienkārši normāli pavadījām laiku.”
Arī Linda un Laura ir līdzīgās domās: ”Bija vērts organizēt. Ja nākošgad būs, arī noteikti aiziesim. Mums bija jautri, turklāt sapazināmies ar daudziem kursabiedriem.”
Tikmēr Edgars uzskata, ka ”viss bija normāli, tikai atsevišķi elementi, tādi kā lēkšana ar aukliņu, likās diezgan triviāli.”
Jā, viss būtu labi, tikai ... 2.kurss domā, bet laikapstākļi dara: ”Gājiens gan likās bišķiņ par garu – ietiku kaut kādā peļķē, sasala kājas. Labi vismaz, ka neapslapināja ar jēlām olām un kečupu.” (Iluta).
Starp citu, izrādās, ka pārsteigums bija arī pašas balles norise: ”Man likās ok, vienīgais, pateica būt uzvalkos – tā kā 80 gadu disko stilā, bet īstenībā sarīkoja mūsdienīgu diskotēku ”(Kristaps). Lūk, tā.
Taču kopumā ņemot, vairākums pirmkursnieku atzīst, ka, lai gan iztikām bez majonēzes liešanas un sāls kaisīšanas, pasākums izdevies tāds īsti krējumains!