Šī diena vēsturē – 1. maijs

Straujiem soļiem pienākusi maija pirmā diena. 1. maijs mūsu valsts vēsturē ir nozīmīgs - šajā dienā 1920. gadā tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Aplūkosim, kas ir Satversmes sapulce, kāds bija tās veikums, un atskatīsimies uz šo dienu vēsturē, kad pirms 102 gadiem notika pirmā Latvijas demokrātiski ievēlētā parlamenta darba diena.

Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Tās bija zīmīgas ar to, ka tajās piedalījās liels balsstiesīgo pilsoņu skaits - vairāk nekā 80%. Tāpat var izcelt to, ka vēlēšanās varēja piedalīties abu dzimumu pilsoņi, kas bija sasnieguši 21 gada vecumu. Tas šajā laikā vēl pat nebija redzams dažās citās Rietumeiropas valstīs, turklāt, piemēram, Lihtenšteinā sievietes vēlēšanu tiesības ieguva tikai 1984. gadā. Jāpiebilst, ka Likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām, kas paredzēja tās ievēlēšanas kārtību, pieņēma Tautas padome 1919. gada 19. augustā.

1. maijā par Satversmes sapulces prezidentu ar 83 balsīm ievēlēja Jāni Čaksti, kamēr otrs kandidāts - Jānis Rainis - saņēma 48 balsis. Par Satversmes sapulces pirmo viceprezidentu ievēlēja Andreju Petrevicu, bet par otro - Staņislavu Kambalu. 

Jau pēc svinīgās sēdes Satversmes sapulces priekšā ''stājās'' darāmie darbi un tā ļoti ātri vien uzsāka aktīvu darbību. 1920. gada 5. maijā tika izveidota komisija Satversmes izstrādāšanai. Satversmes sapulce pieņēma Satversmi 1922. gada 15. februārī. Tobrīd gan Satversmes sapulce neapzinājās, ka ir pieņēmusi Satversmi visā pilnībā, jo sākotnēji Latvijas Republikas konstitūciju bija iecerēts pieņemt divās daļās - pirmā daļa (1.-88. pants) regulētu valsts iekārtas uzbūvi, bet otrajā daļā bija paredzēts pamattiesību katalogs. Daļas tika izskatītas ar nobīdi, bet Satversmes otrā daļa vēlāk netika pieņemta, tāpēc par Satversmes gala redakciju kļuva 1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversmes pirmā daļa.

Lai arī Satversmes izstrādāšana ir zināmākais Satversmes sapulces nopelns, tas nudien nav vienīgais. Satversmes sapulces uzdevumu sarakstā bija arī tādi pienākumi kā izveidot tiesu sistēmu, radīt valsts iekārtu, izveidot valsts pārvaldes iestādes, pieņemt valsts simbolus un jau minēto valsts konstitūciju, kā arī veikt agrāro reformu. Tāpat Satversmes sapulcei bija jāsagatavo pamats pirmās Saeimas vēlēšanām.

Apskatot Satversmes sapulces veikumu, jāatzīme arī 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, kas noteica valsts iekārtas pamatprincipus. Vērts atcerēties, ka Deklarācija par Latvijas valsti ir vēl joprojām spēkā esošs konstitucionāla ranga dokuments. Tas ir uzskatāms par jau 1918. gada 18. novembra Uzsaukumā Latvijas pilsoņiem fiksētā suverēna gribas izteikuma dzīvot demokrātiskā republikā (Latvijas Republikas pamatnormas) pārapstiprinājumu caur pirmā demokrātiski leģitimētā Latvijas likumdevēja pieņemtu normatīvo tiesību aktu. Tāpat Satversmes sapulce pieņēma arī 1920. gada 1. jūnija Likumu par Latvijas valsts iekārtu, kas noteica gan pašas Satversmes sapulces uzdevumus, gan Ministru kabineta locekļu tiesības, 1921. gada 15. jūnijā tā pieņēma arī likumu ''Par Latvijas Republikas karogu un ģerboni’’, savukārt 1922. gada 9. jūnijā - Vēlēšanu likumu, kas noteica Saeimas ievēlēšanas kārtību.

Šo visu minēto paveica Satversmes sapulce. Savu darbību tā beidza 1922. gada 7. novembrī, kad tās vietā stājās 1. Saeima. Savā darbības laikā Satversmes sapulce izpildīja izvirzītos uzdevumus, pieņēma 205 likumus, 291 noteikumu ar likuma spēku un 143 pārvaldes aktus. Šajā dienā, 1. maijā, būsim ar lepnumu un gaišumu sirdīs un prātos, atceroties Satversmes sapulces nozīmi un tās paveikto!

JF SP biedrs
Roberts Kokins

Rakstā izmantotie avoti:

1. Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/86828-Latvijas-Republikas-Satversmes-sapulces-sasaukšanas-diena;
2. Kas bija Satversmes sapulce un kāds bija tās veikums. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums-2015;
3. Šilde Ā. Latvijas vēsture 1914-1940. Stokholma: Rosenlundstryckeriet AB, 1976, 343.-385. lpp.