Šā gada 30. septembrī jau ceturto reizi norisinājās Juridiskās fakultātes Studentu gada balvas pasniegšanas ceremonija. Balvu pasniegšana ir fakultātes Studentu pašpārvaldes iniciatīva ar mērķi uzsvērt to darbinieku veikumu kas ne vien godprātīgi pilda savā darba līgumā noteiktās saistības, bet dara vēl daudz vairāk.

Ar savu balsojumu ikviens fakultātes students varēja noteikt, kam piešķiramas balvas 6 kategorijās- Gada vispārējā personāla darbinieks, Gada notikums, Gada ķeza, Gada katedra, Gada citāts un Gada pasniedzējs. Kaut arī par atsevišķām balvām studenti izteicās, ka „tur cīņa jau beigusies, pirms tā vispār sākusies”, viedokļi balsojuma ietvaros tomēr dalījās un bez pārsteigumiem neiztikām. Kategorijā „Gada vispārējā personāla darbinieks” lielu atzinību guva 1. stāva kopētavas fantastiskā darbiniece Mārīte Gaiduka, taču pat viņa nespēja mēroties spēkiem ar cilvēku, kas fakultātes studentiem ikdienas palīdz jau gadiem. Suminām Metodiskā kabineta studiju metodiķi Metu Priedīti.
Jāmin, ka starp daudzajām balsīm šajā kategorijā bija minētas gandrīz visas nodaļu un katedru metodiķes, izpalīdzīgās garberobistes, „tas pavārs Amicā, kurš ik pa laikam tur parādās” un pat santehniķis, kurš uztur mūsu labierīcības darba kārtībā. Aizvadītais mācību gads bija notikumiem bagāts. Sveicām profesori Sanitu Osipovu ar apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā un lepojāmies par labajām atsauksmēm pēc pirmajām nacionāla mēroga izspēlēm krimināltiesībās (Prof. P.Minca tiesu izspēles), kā arī P.C.Jessup starptautisko publisko tiesību izspēles Baltijas kausa norises Latvijas Universitātē. Tomēr šoreiz uzvarētāju nominācijā „Gada notikums” izšķīra paruna „universitāte ir studenta otrās mājas” un par vissvarīgāko notikumu tika atzīta fakultātes 4.stāva atdzimšana. Tagad arī tur gaidot lekcijas un seminārus varam justies mājīgi. Dažbrīd aizvadītā gada laikā nācās saķert galvu, sakot, ka „nu ir ķeza.” Šādi varētu komentēt gan valsts prezidenta juridiskā padomnieka sniegto padomu Saeimas atlaišanas jautājumā, gan nebeidzamo zaudējumu sēriju pirmkursnieku un mācībspēku basketbola mačā un fakultātes neiekļūšanu Kivi TV pašpārvalžu konkursa finālā. Studentu balsojums par lielāko „Gada ķezu” tomēr noteica kādu Krimināllikuma 180. pantā atzīmētu nodarījumu - taisnības dievietes Temīdas statujas zādzību. Arī cīņa par „Gada katedras” titulu bija sīva un šogad šādi sevi varēs saukt Civiltiesisko zinātņu katedra.  Vislielākās debates, smieklus un ovācijas saņēma nominācijas „Gada citāts” pasniegšana. Ai, kādas tik pērles dažbrīd dzirdētas lekcijās un semināros… „Nu kas jūs orgānus tirgojat? Vienīgais, kas nevar pagaidīt līdz lekcijas biegām ir svaiga niere.” „Es jums piedāvāju savu ķermeni, lai izrēķinātu procesuālo termiņu.” „Eiropas Savienība ir šizofrēniska apvienība, kurai nav nākotnes.” „Mums jālepojas ar to, kāda ir mūsu Satversme. Tā ir īpaša gluži kā tas šķielējošais oposums.” „Ko var novilkt no kailas sievietes? - Kailu vīrieti.” „Sievietes ņem, vīrieši atdodas. Mūsdienu uzskats, ka sievietes atdodas ir muļķības.” „Šajā fakultātē jūs varat justies kā Sarkano lukturu ielā- par minimālu darbu saņemt maksimālu atalgojumu.” „Kāpēc agrāk bija vardarbīgas laulības? - Nu, kaut kādas izpriecas taču vajadzēja.” Viss ir labs, kas no pasniedzēju lūpām skan, taču par visspilgtākajiem šoreiz tika atzīti profesora Jāņa Lazdiņa izteikumi, no kuriem vairākus studenti aptaujā pat minēja atkārtoti. Par „Gada pasniedzēju” studenti šogad bija izvirzījuši gan lektoru Agri Bitānu, profesoru Jāni Lazdiņu, profesori Sanitu Osipovu, asociēto profesori Daigu Rezevsku, docentu Jāni Kārkliņu un nominācijas ieguvēju jau pagājušā gadā – docenti Diānu Hamkovu. Godpilno Gada pasniedzēja titulu tomēr ieguva kāds, ko studenti raksturo kā stingru, bet taisnīgu pat tad, kad kontroldarba atzīmes tiek paziņotas ar frāzi: „Man ir labas ziņas- ārā ir labs laiks. Ar to arī labās ziņas beigušās.” Tas ir neviens cits kā lektors Edvīns Danovskis. Lai gan visas balvas ir izdalītas, nebēdājiet. Mums jau gatavs pirmais izvirzījums nākamai „gada ķezai”. To piešķiram kuriozam pēc ceremonijas beigām, kad Mazajā aulā nevilšus ieslēdzām lektoru Māri Ruķeru, kas, viesiem pametot telpu, ieņēma vietu pie klavierēm un uzsāka kādu jestru meldiņu.

Share