Academic Centre
Piemiņas gājiens sākās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, jo tieši šeit, 1919. gadā sāka formēt pirmās brīvprātīgo studentu rotas, kurās, ar tautisku romantismu pildīti un gadsimtiem lolotu sapni sildīti pieteicās tādi paši studenti kā šodien.
Gājiens turpinājās pie Latvijas neatkarības simbola - Brīvības pieminekļa, kur mūždien pozitīvi noskaņotie, bet ne mazāk nopietnie Studentu pašpārvaldes pārstāvji Juris Janums un Domenico Graciozo pieminekļa pakājē guldīja ziedus, fakultātes vardā godinot tos, kas dažādos Latvijas vēstures posmos, aizstāvējuši tās valstiskumu un suverenitāti.
Nākamais piemiņas gājiena pieturpunkts bija Bastejkalna parks, kur ar klusuma brīdi pieminēja 1991.gada barikāžu upurus, kas minētajā laikā vēl jo kvēlāku padarīja tautiešu degsmi pēc neatkarības un taisnīguma. Tālāk pa pa kupraino bruģi un šaurajām Vecrīgas ieliņām, ceļš turpinājās līdz Latvijas Republikas Saeimas ēkai un barikāžu monumentam, pie kura, ar roku pie sirds, tika nodziedāta Latvijas Republikas himna.
Gājiena galapunkts bija 11. novembra krastmala, kur pie pašas Rīgas pils vaļņiem, pieminot Brīvības cīnītājus, tika iedegtas svecītes, lai demonstrētu, ka mīlam un atceramies tos, kas pašaizliedzīgi krituši un cēlušies Tēvzemes vārdā.
Kā jebkurš latvisks pasākums, arī šis neizpalika bez kārtīgas sadziedāšanās, jo, kā nekā, dziesmā ir spēks. Tieši tā kalpoja par neredzamu un vienojošu saiti, kad "studentu korim" pievienojās un dziedāja līdzi neskaitāmi citi klātesošie.
 studenti, kas, spītējot piektdienas vakara nogurumam un aukstajam laikam, pulcējās vienotā Lāčplēša dienas piemiņas gājienā, godinot tos, kas cīnījušies un krituši par savu dzimteni -Latviju.){kind=link}