Tiesas procesa izspēļu tradīcijas Latvijā

Tiesas procesa izspēles (moot court) ir improvizēts tiesas process, kuram pamatā ir iedomāta situācija, kas skar kādu juridiski nozīmīgu un pretrunīgu jautājumu, izspēles ietvaros  juridisko zinātņu studenti, izmantojot studiju procesā iegūtās prasmes, aizstāv kādu no iedomātajā strīdā pārstāvētajām pusēm. Tiesas procesa izspēles ir nozīmīga jauno juristu studiju sastāvdaļa, ar kuru palīdzību topošais jurists spēl labāk sagatavoties nākotnes profesijai.

Pasākuma ietvaros ELSA Latvija prezidente Lelde Broka interesentus iepazīstinās ar ELSA Latvija organizētajām tiesas procesa izspēlēm, t.i. interesenti tiks iepazīstināti ar Prof.Kārļa Dišlera Konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēli  un Civiltiesību tiesas procesa izspēli.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks stāstīs par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komandu dalību dažāda mēroga un nozaru tiesas procesa izspēlēs, kurās Latvijas Universitātes komandas ir izcēlušās ar izciliem rezultātiem.

Zvērinātu advokāta biroja VARUL juriste, Telders International Moot Court Competition 2008 finālistu un Max Huber balvas par labāko rezultātu kopvērtējumā ieguvušās Latvijas Universitātes komandas dalībniece Katrīne Pļaviņa dalīsies pieredzē, ko guvusi piedaloties starptautiskajās izspēles.

Pasākuma noslēgumā ir paredzēta tiesas procesa izspēle par Latgales tiesībām atdalīties no Latvijas Republikas. Izspēlē Ministru Kabineta pozīciju pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, kas studiju gados ir aktīvi piedalījusies tiesas procesa izspēlēs un ieguvusi 11.vietu Philip C. Jessup International Law Moot Court Competition. Jūlijai pretī stāsies LU JF lektors Māris Lejnieks, kurš nu jau aptuveni 12 gadus trenē Juridiskās fakultātes komandas dalībai starptautiskās tiesas procesa izspēlēs. Šo izspēli tiesās ELSA Latvija organizēto tiesas procesa izspēlu dalībnieki – topošie juristi.

ELSA Latvija un LR Satversmes tiesa aicina interesentus pieteikties šī pasākuma apmeklējumam rakstot uz e-pastu ELSA.Latvija@gmail.com, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Izspēles kāzuss: 
Antons Balvāns kopš vidusskolas gadiem aktīvi interesējās par dzimtā novada – Latgales likteņiem un latgaliešu valodas saglabāšanas iespējām. Studiju gados Latvijas Universitātē viņš konstatēja, ka vēsturiskajos Latgales kongresos bijušas vairākas prasības, uz kuru pamata Latgale piekrita pievienoties pārējai Latvijai. Taču Antons arī pārsteigts konstatēja, ka nekas no solītā tā arī nav ticis izpildīts. Kopš Kārļa Ulmaņa režīma laikiem latgalieši ir tikuši apspiesti un piespiedu kārtā asimilitēti.

Lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Antons sāka apzināt domubiedrus un izveidoja biedrību „Latgolas līta”. Biedrības sanāksmē radās ideja sasaukt jaunu Latgales kongresu, lai atkārtoti izvērtētu Latgales dalību Latvijā. Biedrība aktīvi popularizēja savas idejas sabiedrībā, kā arī guva vērā ņemamu atbalstu Latgales pašvaldību politiķu vidū. 2017. gada 26. aprīlī, atzīmējot I Latgales kongresa simtgadi, pēc biedrības iniciatīvas Rēzeknē sapulcējās visu Latgales reģiona pašvaldību deputāti, nevalstisko organizāciju delegāti un citi Latgales patrioti.

Šajā sanāksmē, kas ieguva apzīmējumu III Latgales kongress, skanēja skarbs vērtējums gan par Latvijas devumu Latgales tautsaimniecībā, gan par citu reģionu nievājošo attieksmi. Īpašu uzmanību izpelnījās Antona uzstāšanās par Latgales kongresa lēmumu neizpildi no Latvijas Republikas puses. Secinājis, ka Latvija nav izpildījusi solījumu garantēt Latgales autonomiju, kā arī ļaut Latgalei pašai lemt par valodas, skolu un ticības jautājumiem un lietot latgaliešu valodu kā darīšanu valodu, Antons aicināja anulēt Latgales kongresu lēmumus par pievienošanos Latvijai.

Attiecīgais priekšlikums tika likts uz balsošanu un ar divu trešdaļu klātesošo delegātu balsu vairākumu III Latgales kongress nolēma atzīt par spēkā neesošiem I Latgales kongresa, kas notika 1917. gada 26.–27. aprīlī, un II Latgales kongresa, kas notika 1917. gada 16.–17. decembrī, lēmumus par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju, ņemot vērā, ka Latvijas Republika nelietīgi nav īstenojusi tās uzņemtās saistības un īstenojusi apzinātu genocīdu pret latgaliešu tautu. Tāpat III Latgales kongress nolēma pusgada laikā veikt nepieciešamos pasākumus neatkarīgas Latgales valsts izveidošanai, kā arī sākt sarunas ar Latvijas Republiku par izstāšanās nosacījumiem.

Ministru kabinets, uzzinājis par III Latgales kongresa lēmumiem, sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Iekšlietu ministra ierosinājums nosūtīt policijas specvienības uz Rēzekni un apcietināt visus dumpiniekus īpašu atbalstu neguva. Debatējot par iespējamiem risinājumiem, Ministru kabineta sēdē klātesošais tiesībsargs aicināja Ministru kabinetu rīkoties proaktīvi un meklēt tiesiskus risinājuma ceļus attiecīgajai problēmai.

Tiesībsarga viedokļa iedvesmots, Ministru kabinets nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lai apstrīdētu III Latgales kongresa 2017. gada 26. aprīļa lēmuma atbilstību Satversmes 3. un 77. pantam.

Ministru kabinets norādīja, ka attiecīgais lēmums, uz kura pamata faktiski tiek veikta Latvijas sadalīšana, pārkāpj Satversmes 3. pantā noteikto latviešu vēsturiski apdzīvoto apgabalu vienotības principu. Tāpat lēmums ticis pieņemts, ignorējot Satversmē noteikto procedūru, kādā attiecīgais jautājums apspriežams.

Satversmes tiesas kolēģija pēc ilgām pārdomām un ņemot vērā attiecīgā jautājuma fundamentālo nozīmi nolēma ierosināt lietu.

III Latgales kongress atbildes rakstā norādīja, ka vairs neatzīst Latvijas un tai skaitā Satversmes tiesas jurisdikciju. Latgales jautājums vairs nav lemjams nacionālā tiesā, jo tas kļuvis par starptautisku lietu. Tāpat Satversmes sapulces lēmumi nevar būt saistoši Latgales tautas priekšstāvjiem, jo savulaik Satversmes sapulce nav pildījusi savus solījumus un veicinājusi pretlatgalisko politiku, kas šobrīd novedusi Latgali iznīcības priekšā.