Šogad jau divpadsmito reizi Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) rīko vienīgās Latvijas mēroga konstitucionālā tiesas procesa izspēles. Šī gada tēma izspēlēs līdz šim vēl nav bijusi apspriesta, bet sabiedrībā guvusi jau plašu rezonansi – ieslodzīto personu tiesības. Izspēlē aicināti piedalīties un savas augstskolas godu aizstāvēt tiesību zinātņu studenti no visām augstskolām, kurās iespējams apgūt tiesību zinātni.

Rakstveida kāzusa analīze jānosūta elektroniski līdz 2010.gada 7.decembra plkst. 23:59 uz e-pastu: ELSA.latvija@gmail.com. Izspēles mutiskā daļa norisināsies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās 2010.gada 18.decembrī.

Profesora Kārļa Dišlera Konstitucionālās tiesas procesa izspēles 2010 kāzuss

[A] Kāzusā minētie fakti, personas un notikumi ir izdomāti. Jebkāda apstākļu vai notikumu sakritība uzskatāma par nejaušu. Lai arī kāzusa darbība noris reālā laikā, šis apstāklis nepierāda, ka kāzusa pamatā likti reāli notikumi. [B] Kāzuss ir balstīts uz Latvijā spēkā esošajām tiesību normām, izņemot, kur noteikts citādi. Ja līdz sacensību finālam kādā tiesību nozarē, kas aplūkota kāzusā, mainās normatīvais regulējums, tai skaitā notiek normatīvā akta vai aktu spēka zaudēšana, grozīšana vai jauna normatīvā akta vai aktu pieņemšana vai spēkā stāšanās, šie grozījumi sacensību dalībniekiem nav jāņem vērā. Ja pēc sacensību sākuma nacionāla vai starptautiska tiesa vai tām pielīdzināma institūcija, tai skaitā Satversmes tiesa, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību komiteja vai citu valstu konstitucionālās, augstākās vai citas tiesas, pieņem autoritatīvu skaidrojumu kādai tiesību problēmai, kas tieši neietekmē apstrīdētās normas, tad šāds skaidrojums ir jāizmanto. Ja skaidrojums attiecas uz apstrīdētajām normām, sacensību dalībniekiem ir jāizmanto tajā ietvertie argumenti, bet viņi nevar atsaukties uz skaidrojuma tiesiski saistošo spēku, ja tāds tam piemīt. [C] Kāzusā aprakstītie viedokļi skaidro un raksturo pieteikuma iesniedzēju un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto tiesību normu, pozīciju. Sacensību dalībnieku juridiskajai analīzei nav pilnībā jāsakrīt ar kāzusā aprakstītajiem pušu viedokļiem. Sacensību dalībniekiem ir jāievēro prasījuma robežas, savukārt argumentācijas izvēlē viņi var darboties salīdzinoši brīvi (piemēram, atrodot kādus citus normatīvus aktus, kuriem pretrunā varētu būt apstrīdētās normas, sacensību dalībnieki var pieteikumam pievienot arī šo normatīvo aktu analīzi). [1]Arnis Reste ir ieslodzītais Liepupes slēgta tipa cietumā kopš 2009.gada 15.jūnija, kad tika notiesāts par tīšu slepkavību. Cietuma sodu viņš izcieš zemākajā režīma pakāpē. [2]Liepupes cietuma dienas kārtību nosaka cietuma priekšnieka uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa pamata izdotais 2007.gada 13.oktobra rīkojums Nr.15 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākā režīma pakāpē”, kura 1.punktā noteikts, ka notiesātajam pēc rīta celšanās plkst.6.00 jāsakārto sava guļasvieta atbilstoši vienotam paraugam un ka pēc guļasvietu sakārtošanas notiesātajam līdz plkst.22.00 aizliegts gulēt uz sakārtotas gultas. Savukārt Liepupes cietuma priekšnieka 2007.gada 15.oktobra rīkojumā Nr.33 noteikts, ka laikā no plkst.7.00-22.00 cietuma A un B korpusā notiek televizora skatīšanās, no plkst.9.00-15.00 – pastaigas, no plkst.9.00-17.00 – audzināšanas darbs. [3]2009.gada 19.decembrī cietuma uzraugs konstatēja, ka A.Reste guļ aizmidzis gultā dienas kārtībā neparedzētā laikā. A.Reste ignorēja cietuma uzrauga aizrādījumus, apvainojot cietuma uzraugu. Par šādu dienas kārtības pārkāpumu cietuma priekšnieks izteica brīdinājumu 2009.gada 27.decembrī. Savukārt 2009.gada 20.decembrī A.Reste atkārtoti atradās gultā dienas kārtībā neparedzētajā laikā, taču šoreiz nomodā. Rezultātā 2009.gada 28.decembrī cietuma priekšnieks pieņēma lēmumu aizliegt kārtējo telefonsarunu, sodot par dienas kārtības pārkāpumu. Visbeidzot, 2010.gada 16.janvārī A.Reste, atnākot pēc dienas pastaigas uz kameru, jutās saguris, tāpēc atlaidās gultā un iemiga. Cietuma uzraugs to konstatēja, un ar cietuma priekšnieka 2010.gada 17.janvāra lēmumu A.Reste tika ievietots izolatorā. [4]A.Reste bija neizpratnē par šādu dienas kārtību, kurā viņam paredzēts brīvais laiks, kas pēc būtības izmantojams pēc notiesātā paša ieskatiem, tomēr atpūsties gultā ir aizliegts. Tāpēc A.Reste vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde), apstrīdot cietuma priekšnieka lēmumus, ar kuriem viņš sodīts par atrašanos gultā dienas brīvajā laikā. Izskatījusi A.Restes sūdzības, Pārvalde ar 2007.gada 20.februāra lēmumu Nr. 666 atstāja spēkā piemērotos disciplinārsodus. Disciplinārsodi esot pamatoti ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.423) 44.1. un 44.4. apakšpunktu. Atsaucoties uz šīm normām, Pārvalde atzinusi, ka tās ietver aizliegumu notiesātajam no celšanās līdz naktsmieram gulēt jeb atrasties gultā, kā tas ir paredzēts attiecīgā cietuma dienas kārtības noteikumos. A.Reste noskaidroja, ka viņa kameras biedrs, kurš ticis sodīts par līdzīgu pārkāpumu, vērsies ar sūdzību Satversmes tiesā, norādot uz Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 95. un 111.pantā garantēto pamattiesību aizskārumu. Satversmes tiesa, lai arī atteikusies ierosināt lietu, lēmumā norādījusi, ka iespējamais pieteicēja pamattiesību aizskārums, proti, aizliegums gulēt gultā dienas laikā, izriet no Noteikumu Nr.423 44.4.apakšpunkta. A.Reste rūpīgi iepazinās ar Noteikumu Nr.423 44.punkta prasībām un secināja, ka tajā nekas nav teikts par gulēšanas aizliegumu kamerā laikā no plkst.6.00 līdz 22.00. A.Restem radās aizdomas, ka Liepupes cietuma priekšnieka izdotais rīkojums neatbilst Noteikumiem Nr.423 un aizskar Satversmē noteiktās pamattiesības, pakļaujot viņu netaisnīgam un pazemojošam sodam. [5] A.Reste 2010.gada 30.septembrī vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt Liepupes cietuma priekšnieka 2007.gada 13.oktobra rīkojuma Nr.15 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punktā ietvertās normas „Pēc guļamvietu sakārtošanas notiesātajam līdz plkst.22.00 aizliegts gulēt uz sakārtotām gultām [..]” atbilstību Satversmes 1., 95., 96. un 111.pantam. [5.1] Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka apstrīdētā norma aizskar sūdzības iesniedzēja Satversmes 96.pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi. Šīs tiesības persona nezaudējot pēc notiesāšanas, tādēļ arī kamerā viņam esot visas iespējas pašam izlemt, kā pavadīt brīvo laiku, tai skaitā guļot. [5.2] Apstrīdētā norma aizskarot A.Restes Satversmes 111.pantā garantētās tiesības uz veselību. Pirms nokļūšanas cietumā viņš jau gadiem ievērojis dienas režīmu, kas ietvēra neilgu apmēram vienas stundas diendusu. Tā kā A.Reste salīdzinoši neilgi ir ieslodzīts, cietuma stingrā dienas kārtība un aizliegums atpūsties gultā dienas laikā atstāj ievērojamas negatīvas sekas uz viņa veselību. A.Restes bioloģiskais pulkstenis ir izjaukts, savukārt jau vairākus mēnešus jūtams nogurums, kas rada pastāvīgu nervozitāti. [5.3] Apstrīdētā norma pakļaujot A.Resti nepamatotam un cieņu pazemojošam sodam, kas robežojoties ar ieslodzījuma vietas administrācijas patvaļu un ņirgāšanos par viņa dienas režīmu. To apliecinot arī fakts, ka A.Reste vairakkārt esot disciplināri sodīts par režīma pārkāpumiem, lai gan neko sliktu neesot darījis. Konstitucionālajā sūdzībā īpaši citētas slavenā latviešu šlāgera rindas - „tas, kurš guļ, negrēko”. A.Restem radušās pamatotas aizdomas, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai spīdzinātu un pazemotu ieslodzītos. [5.4] Tāpat A.Reste uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst labas pārvaldības principam, jo pret katru notiesāto esot jāizturas individuāli, ņemot vērā viņa dzīvesveida īpatnības. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot arī demokrātijas principam, jo šāds notiesāto pazemojošs un spīdzinošs sods nevarot tikt noteikts ar cietuma priekšnieka rīkojumu. Tam esot jābūt likumdevēja lēmumam. [6] Satversmes tiesas 1.kolēģija rūpīgi iepazinās ar A.Restes konstitucionālo sūdzību un 2010.gada 30.oktobrī ierosināja lietu „Par Liepupes cietuma priekšnieka 2007.gada 13.oktobra rīkojuma Nr.15 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkta atbilstību Satversmes 1., 95., 96. un 111.pantam. [7] Atbildes rakstā Liepupes cietuma priekšnieks norādīja, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, tāpēc tiesvedība lietā ir izbeidzama. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējam esot vajadzējis apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā viņam piemērotos disciplinārsodus, ko viņš nav darījis. Kamēr šajās lietās nav pieņemts Augstākās tiesas Senāta spriedums, tiesību aizsardzības līdzekļi neesot izsmelti. Papildus tam Liepupes cietuma priekšnieks lūdza izbeigt tiesvedību arī tādēļ, ka lietā nav apstrīdēta ārējā normatīvā aktā ietverta tiesību norma, kas varot radīt notiesātā pamattiesību aizskārumu. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs apstrīdējis iekšējo normatīvo aktu, kas netiek piemērots pret notiesātajem, bet tiekot izmantots, lai piemērotu ārējos normatīvos aktus, proti, Latvijas Sodu izpildes kodeksu, Noteikumus Nr.423 un citas tiesību normas. [7.1] Apstrīdētā norma pēc savas būtības atbilstot Satversmei, jo uz notiesātajiem nevarot attiecināt to pašu pamattiesību apjomu, kas paredzēts likumpaklausīgiem valsts iedzīvotājiem. Izdarot noziedzīgos nodarījumus, personas atsakās no cilvēktiesībām un pakļauj sevi sodu izpildes režīma prasībām. [7.2] Apstrīdētā norma nodrošina kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē. Ņemot vērā, ka notiesātie nav pastāvīgi iesaistīti darbā vai izglītības ieguvē, tie lielāko daļu laika pavada kamerās. Ļaujot notiesātajiem dienas laikā gulēt, tiem būs iespēja izgulēties, bet naktsmiera laikā, kad uzraudzība nav tik stingra, notiesātie negulēs. Līdz ar to palielinātos savstarpējo konfliktu iespējamība, savstarpējo rēķinu kārtošanas iespējamība, jaunu noziedzīgu nodarījumu plānošana vai izdarīšana u.tml. negatīva, cietumu apdraudoša situācija. Tāpat varētu rasties konfliktsituācija starp notiesātajiem, kuri skatās televizoru vai klausās mūziku un tiem, kuri vēlas gulēt. Visbeidzot, jāņem vērā, ka kamerās atrodas vairāki notiesātie. Ja būtu atļauts gulēt, apsedzoties ar segu vai virsdrēbēm, pārbaužu veikšanas laikā brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam būtu sarežģīti noteikt, vai ar notiesāto viss kārtībā, vai nav vajadzīga medicīniskā palīdzība u.tml. Tāpat jāņem vērā, ka racionāla dienas kārtība sekmē fizisko un garīgo spēku atgūšanu, sakārto ieslodzīto dzīvesveidu un veicina citu resocializācijas pasākumu sekmīgu norisi. Seko Elsa Latvija draugiem.lv profilam: www.draugiem.lv/ELSALAtvija Pielikumi:
  • Pietikuma anketa - <link file:78569 _blank download>DOCX
  • Nolikums - <link file:78570 _blank download>PDF
   

Share