To kā izpaudīsies Pirms-Aristotelis es nezināju, jo nebiju arī redzējusi neko līdzīgu iepriekš, ja neskaita Aristoteļa pasākumu pēc pamatskolas beigšanas vidusskolā. Piemēram, Jaunjelgavas vidusskolā iesvētības izpaudās ar dažādu netīru darbu pildīšanu - jauno vidusskolnieku apzīmēšanu ar guašu krāsām, rāpošanu pa taku, kura noklāta ar dubļiem un tamlīdzīgi. Tas manī bija radījis nelielu nepatiku pret iesvētību pasākumiem, tādēļ, dodoties uz Pirms-Aristoteli 31.augustā, īsti nespēju izlemt, kādu apģērbu labāk izvēlēties. Par laimi paļāvos uz intuīciju un neuzvilku veco sporta tērpu, jo pieļāvu, ka šeit iesvētības nebūs tik nežēlīgas. Tomēr joprojām mani pavadīja nedrošība par savām spējām un to vai es gribu piedalīties Aristoteļa pasākumā. Ierodoties biju pārsteigta, cik daudz jauno juristu ir uzsākuši studijas un tas man lika justies vēl nedrošākai. Viss normalizējās brīdī, kad mūs sadalīja pa grupām un bija iespēja iepazīties ar Juridiskās fakultātes ēku, kā arī citam ar citu. Patīkami bija arī, ka studentu pašpārvaldes locekļi bija padomājuši par to, lai iepazīšanās ar Universitāti nebūtu garlaicīga, tika inscinēta tiesu izspēle, uzdoti dažādi atjautības jautājumi, kā arī spēlējām spēles, lai tuvāk iepazītos ar grupas biedriem. Biju patīkami pārsteigta par to, cik vecāko kursu studenti bija atsaucīgi un atbildēja uz jebkuru jautājumu. Vecākā kursa students, kurš mūsu grupu iepazīstināja ar Latvijas Universitātes ēku, bija ļoti pozitīvi noskaņots un atvērts sarunām - tas šo mazo ekskursiju padarīja interesantāku un patīkamāku. Vēlāk arī pati sāku aktīvi piedalīties uzdevumu izpildē, kurus bija sagādājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde. Visvairāk man patika inscinētā tiesas sēdes izspēle, kurā pieteicos kā advokāte. Šī izspēle deva man nelielu adrenalīna devu visai dienai, jo vēlāk mani vairs nepavadīja ne satraukums, ne bailes - es sapratu, ka esmu tieši tur, kur man jābūt. Ļoti svarīga bija arī Studentu pašpārvaldes locekļu atsaucība, jo ir patīkami parunāt ar vecāko kursu studentiem, kuri ir atvērti sarunām. Kad beidzās eksursija mēs visi, jaunie studenti,  pulcējāmies pie LU galvenās ēkas ieejas, lai dotos kopīgā skrējienā pa Rīgu. Es sajutu sevī ienākam lielu pozitīvismu, jo skrējienā, kura laikā saucām- „Kas mēs esam? –Juristi!, Ko mēs gribam? –Taisnu tiesu!”, bija dzirdami smiekli un dažādi joki, kas palīdzēja iepazīties ar jaunajiem kolēģiem. Skrējienā piedalījos ar pilnu atdevi, jo beigās, kad visiem vajadzēja pulcēties Doma laukumā, es vairs nebiju spējīga ne paskriet, ne pakliegt. Doma laukumā bija iespēja redzēt arī citu fakultāšu studentus un viņu aktivitāti. Pēc svinīgo uzrunu noklausīšanās visas fakultātes kopīgi devās gājienā līdz LU galvenajai ēkai Raiņa bulvārī. Neskatoties uz to, ka bija jau aptuveni pulksten 22.00 un laikapstākļi ne visai silti, es biju pozitīvi uzlādēta un negribēju, lai šis pasākums beidzas. Juridiskās fakultātes  Studentu pašpārvalde bija krietni pastrādājusi, lai šo dienu padarītu patiesi aizraujošu. Pasākums bija tiešām izdevies, jo mani tas ļoti iedrošināja, jo lika saprast, ka arī citi studenti ir tādi paši kā es - nedaudz nobijušies un šajā fakultātē studē pirmo reizi. Svarīgi bija arī apzināties, ka varu paļauties uz Studentu pašpārvaldes locekļu palīdzību, jo studenti tajā ir ļoti izglītoti un atsaucīgi. Ceru, ka arī viss mācību gads būs tik pat pozitīvs. Laura Censone 1.kursa studente

Bildes no pasākuma vari apskatīt šeit.