12. novembrī noslēdzās "Jurista Vārds" 2010. gada studentu pētniecisko darbu konkurss. Šis bija jau piektais šāda veida konkurss, informē „Jurista Vārds” redakcija.

Jaunie juristi konkursam varēja iesniegt gan speciāli rakstītus, gan arī studiju procesā tapušus pētījumus. Kopumā šogad savus darbus vērtēšanai iesniedza 22 jaunie juristi. Apskatītie jautājumi īpaši neatkārtojas un dalībnieki cenšas pārsteigt ar jaunu pieeju, problēmas apskatot caur līdz šim neredzētu prizmu. Konkursam iesniegtie darbi tika sadalīti un vērtēti piecās sekcijās: 1) valststiesību un cilvēktiesību, 2) tiesību teorijas un vēstures, 3) civiltiesību, 4) starptautisko tiesību un 5) krimināltiesību. Pamatojoties uz konkursa žūrijas vērtējumu, šogad uzvarētāji tika noteikti katrā sekcijā atsevišķi, kā arī tika piešķirtas veicināšanas balvas. Darbi tika vērtēti arī kopumā – salīdzinot visus darbus, tika piešķirta galvenā balva un divas veicināšanas balvas. Par uzvarētāju tiesību teorijas un vēstures sekcijā tika atzīta Katrīne Pļaviņa ar darbu "Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu piemērošana Latvijā – teorētiskie aspekti", kuru konkursam rekomendēja un kura zinātniskais vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Jānis Neimanis. Savukārt veicināšanas balvu saņēma Mārtiņš Pētersons par darbu "Vispārējo tiesību principu nozīme normatīvo aktu hierarhijas kontrolē". Šo darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes lektors Juris Jelāgins. Starptautiskajās tiesībās visaugstāko žūrijas novērtējumu saņēma Māra Stabulniece par darbu "Eiropas Savienības Pamattiesību harta – izpratne un nozīme privātpersonas pamattiesību aizsardzībā", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes lektore Kristīne Dupate. Civiltiesību sekcijā par uzvarētāju tika atzīta Santa Laizāne ar darbu "Psiholoģiskā terora darba vietā tiesiskais regulējums". Šo darbu konkursam rekomendēja J. Neimanis, bet darba vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes lektore Velga Slaidiņa. Savukārt veicināšanas balvu saņēma Kristīne Kuriloviča par darbu "Dzīvokļa īpašuma tiesība", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Jānis Rozenfelds. Valststiesībās visvairāk punktu saņēma Andris Lazdiņš par darbu "Eiropas Savienības prioritātes princips un dalībvalstu nacionālās konstitūcijas Lisabonas līguma gaismā". Viņa darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes docente Dr.iur. Anita Rodiņa. Krimināltiesībās uzvarētājs netika noteikts, jo iesniegts bija tikai viens darbs. Bet uzslavas konkursa žūrija izteic Marutai Dzirko par iesniegto darbu "Brīvības atņemšanas progresīvā sodu izpildes sistēma un ar to saistītās notiesāto tiesiskā stāvokļa izmaiņas". Viņas darbu konkursam rekomendēja Rēzeknes augstskolas profesors Dr.iur. Jānis Rozenbergs, bet darba vadītājs ir Rēzeknes augstskolas lektors Aleksejs Lapsa. Kopvērtējumā konkursa galveno balvu šogad ieguva K. Pļaviņa, savukārt veicināšanas balvas šajā kategorijā saņēma M. Stabulniece un M. Pētersons. Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku darbu novērtēšanu, katras sekcijas darbus pēc konkrētiem kritērijiem vērtēja trīs attiecīgās jomas speciālisti. Konkursa žūrijā piedalījās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas Juridiskā biroja padomnieks un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Jānis Pleps, ZAB "Eversheds Bitāns" vecākā juriste un LU Juridiskās fakultātes doktorante Ginta Sniedzīte, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītājas vietniece un LU Juridiskās fakultātes doktorante Inga Bite, Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktors un LU Juridiskās fakultātes doktorants Gatis Litvins, ZAB "Raidla, Lejiņš & Norcous" jurists, LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs un doktorants Edvīns Danovskis, LU Juridiskās fakultātes doktorants Martins Osis, Rīgas Juridiskās augstskolas lektore un PhD cand. (Amsterdamas universitāte) Ieva Miļūna, kā arī Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta direktores vietniece un LU Juridiskās fakultātes doktorante Marina Borkoveca.

Share