Academic Centre
Kas gan ir Ziemassvētku balle bez lielas un skaistas Ziemassvētku eglītes? Tieši šāds jautājums izskanēja kārtējā Latvijas Universitātes Juridiskās Fakultātes Studentu Pašpārvaldes (LU JF SP) Kultūras komisijas sēdē, tādēļ JF SP biedri uzreiz bija gatavi ķerties pie darba, lai viņu rīkotā balle nepaliktu bez kārtīgas Ziemassvētku egles.
Dienu pirms balles divi drosmīgākie biedri, Informācijas komisijas vadītājs Juris un Biroja vadītājas vietniece Liene sēdās vilcienā Rīga – Aizkraukle, lai jau pēc stundas izkāptu Ķeguma dzelzceļa stacijā un vietējā mežsarga pavadībā dotos izlūkot Ķeguma valsts mežus.
Aptuveni 1 km no stacijas Liene un Juris uzsāka eglītes meklējumus, cerot atrast vispiemērotāko un skaistāko eglīti un nebaidoties no līšanas cauri brikšņiem un kāju saslapināšanas.
Jau pēc nepilnas stundas īstā eglīte bija noskatīta. Dodot padomus un uzmundrinot viens otru, SP biedri kopīgiem spēkiem nocirta egli un nu atlika vien to nogādāt līdz Ķeguma dzelzceļa stacijai un ar vilcienu līdz Rīgai. Tomēr šis ceļš nebūt nebija viegls, jo līdz vilciena stacijai ejami teju 2 kilometri, kurus nācās veikt kājām, un vairāk kā 3 metru garā egle izrādījās pietiekami smaga, lai krietni vien apgrūtinātu šo uzdevumu. Svara dēļ egli nācās vilkt līdz pat stacijai, jo ar divu cilvēku spēku nepietika, lai to panestu. Palīgus atrast diemžēl neizdevās, bet ikviens, kurš ieraudzīja abus jauniešus cīnāmies ar kuplo Ziemassvētku koku, pavadīja viņus ar jautru skatienu.
Egles kuplo zaru savaldīšanai tika izmantota vietējā makšķernieku veikalā nopirktā plastmasas aukla un jauniešu izdoma. Eglītes iekraušana vilcienā izrādījās viena no sarežģītākajām šīs misijas daļām, koka izmēru dēļ. Tomēr ar nelielu palīdzību no citiem pasažieriem izdevās egli pat ievilkt vagona salonā, jo tās atrašanās priekštelpā ir pretēja vilciena iekšējās kārtības noteikumiem, kā to norādīja konduktors.
Apkārtējo cilvēku smaidi un Priecīgu Ziemassvētku vēlējumi lika aizmirst radušos sarežģījumus un arī tos, kas vēl sekos, jo pēc ierašanās Rīgas dzelzceļa stacijā nācās izstrādāt plānu, kā nogādāt egli līdz balles norises vietai Reiterna namā, Mārstaļu ielā 2/4.
Šajā etapā Lienei un Jurim pievienojās LU JF SP aktīvisti Anta un Toms un kopīgiem spēkiem skaistā eglīte tika nogādāta galapunktā.
Tomēr ar to viss nebeidzās, jo izrādījās, ka iepriekš sagatavotais egles statīvs nespēj noturēt koka svaru, tādēļ nācās meklēt citus risinājumus. Sākotnēji par visreālāko plānu tika atzīts Lienes ierosinājums uzmeistarot egles kāju no Reiterna nama pagrabā atrastajiem dēļiem, tādēļ Liene kopā ar LU JF SP priekšsēdētāju Madaru devās uz veikalu – noliktavu Depo, lai iegādātos nepieciešamos darbarīkus. Ņemot vērā veikala plašo Ziemassvētku atribūtikas piedāvājumu, meitenes iegādājās jau gatavu egles kāju. Tomēr arī šī kāja bija pārāk nestabila, tādēļ Lienei nācās izmantot pagrabā atrastos dēļus un, ar Jura cirvi tos pielāgojot, uztaisīt papildus stiprinājumus. Galu galā ap egles kāju tika izveidots nelielsakmeņu krāvums un beidzot bija iegūta stabila konstrukcija. Pirms balles eglīte tika skaisti izrotāta un izgaismota un visbeidzot gatava sagaidīt balles viesus.
Neskatoties uz visām grūtībām, kas radās Egles sagādāšanas procesā, tā priecēja ikvienu balles apmeklētāju un kļuva par visiecienītāko fotografēšanās vietu. Čaklo JF SP biedru un aktīvistu sirdis sasildīja komplimenti par skaisto un kuplo egli, kura perfekti pieskaņojās citām dekorācijām. Un tas, lai gan eglīte tika 2 kilometrus tika vilkta pa asfaltu un pēc tam ar lielām grūtībām sasieta un iemīcītavilcienā!
P.S. Pašpārvaldes eglītes mūžs nav beidzies arī šobrīd. Pēc balles uzdāvinājām to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tā tagad rotā un ar svētku smaržu piepilda bibliotēkas ēku Anglikāņu ielā 5.
Dienu pirms balles divi drosmīgākie biedri, Informācijas komisijas vadītājs Juris un Biroja vadītājas vietniece Liene sēdās vilcienā Rīga – Aizkraukle, lai jau pēc stundas izkāptu Ķeguma dzelzceļa stacijā un vietējā mežsarga pavadībā dotos izlūkot Ķeguma valsts mežus.
Aptuveni 1 km no stacijas Liene un Juris uzsāka eglītes meklējumus, cerot atrast vispiemērotāko un skaistāko eglīti un nebaidoties no līšanas cauri brikšņiem un kāju saslapināšanas.
Jau pēc nepilnas stundas īstā eglīte bija noskatīta. Dodot padomus un uzmundrinot viens otru, SP biedri kopīgiem spēkiem nocirta egli un nu atlika vien to nogādāt līdz Ķeguma dzelzceļa stacijai un ar vilcienu līdz Rīgai. Tomēr šis ceļš nebūt nebija viegls, jo līdz vilciena stacijai ejami teju 2 kilometri, kurus nācās veikt kājām, un vairāk kā 3 metru garā egle izrādījās pietiekami smaga, lai krietni vien apgrūtinātu šo uzdevumu. Svara dēļ egli nācās vilkt līdz pat stacijai, jo ar divu cilvēku spēku nepietika, lai to panestu. Palīgus atrast diemžēl neizdevās, bet ikviens, kurš ieraudzīja abus jauniešus cīnāmies ar kuplo Ziemassvētku koku, pavadīja viņus ar jautru skatienu.
Egles kuplo zaru savaldīšanai tika izmantota vietējā makšķernieku veikalā nopirktā plastmasas aukla un jauniešu izdoma. Eglītes iekraušana vilcienā izrādījās viena no sarežģītākajām šīs misijas daļām, koka izmēru dēļ. Tomēr ar nelielu palīdzību no citiem pasažieriem izdevās egli pat ievilkt vagona salonā, jo tās atrašanās priekštelpā ir pretēja vilciena iekšējās kārtības noteikumiem, kā to norādīja konduktors.
Apkārtējo cilvēku smaidi un Priecīgu Ziemassvētku vēlējumi lika aizmirst radušos sarežģījumus un arī tos, kas vēl sekos, jo pēc ierašanās Rīgas dzelzceļa stacijā nācās izstrādāt plānu, kā nogādāt egli līdz balles norises vietai Reiterna namā, Mārstaļu ielā 2/4.
Šajā etapā Lienei un Jurim pievienojās LU JF SP aktīvisti Anta un Toms un kopīgiem spēkiem skaistā eglīte tika nogādāta galapunktā.
Tomēr ar to viss nebeidzās, jo izrādījās, ka iepriekš sagatavotais egles statīvs nespēj noturēt koka svaru, tādēļ nācās meklēt citus risinājumus. Sākotnēji par visreālāko plānu tika atzīts Lienes ierosinājums uzmeistarot egles kāju no Reiterna nama pagrabā atrastajiem dēļiem, tādēļ Liene kopā ar LU JF SP priekšsēdētāju Madaru devās uz veikalu – noliktavu Depo, lai iegādātos nepieciešamos darbarīkus. Ņemot vērā veikala plašo Ziemassvētku atribūtikas piedāvājumu, meitenes iegādājās jau gatavu egles kāju. Tomēr arī šī kāja bija pārāk nestabila, tādēļ Lienei nācās izmantot pagrabā atrastos dēļus un, ar Jura cirvi tos pielāgojot, uztaisīt papildus stiprinājumus. Galu galā ap egles kāju tika izveidots nelielsakmeņu krāvums un beidzot bija iegūta stabila konstrukcija. Pirms balles eglīte tika skaisti izrotāta un izgaismota un visbeidzot gatava sagaidīt balles viesus.
Neskatoties uz visām grūtībām, kas radās Egles sagādāšanas procesā, tā priecēja ikvienu balles apmeklētāju un kļuva par visiecienītāko fotografēšanās vietu. Čaklo JF SP biedru un aktīvistu sirdis sasildīja komplimenti par skaisto un kuplo egli, kura perfekti pieskaņojās citām dekorācijām. Un tas, lai gan eglīte tika 2 kilometrus tika vilkta pa asfaltu un pēc tam ar lielām grūtībām sasieta un iemīcītavilcienā!
P.S. Pašpārvaldes eglītes mūžs nav beidzies arī šobrīd. Pēc balles uzdāvinājām to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tā tagad rotā un ar svētku smaržu piepilda bibliotēkas ēku Anglikāņu ielā 5.
