Academic Centre
Rosīgs LU JF studentu pulciņš* 9.aprīlī devās uz Anniņmuižu. Tur projekts „Pēdas” sadarbībā ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekciju sakopa vietējo apvidu. Diena bija apmākusies. Brīžiem pat līņāja. Ar to arī varētu izskaidrot mazo talcinieku skaitu.
Taču tas mūs, juristus, nesatricināja un mēs visus dotos uzdevumus pildījām ar rāmu garu, un neteiktu, ka izdarījām to slikti. Visus talkas dalībniekus sadalīja četrās komandās. Juristi nesajaucās ar citu fakultāšu studentiem. Talka bija divas daļas: pirmā bija orientēšanās, otra – vides sakopšana. Tā kā juristi mācību laikā dzīvojas pa centru, tad orientieru atrašanās vietas, pretēji PPF studentiem (talkas vieta atradās tieši aiz Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes), mēs nezinājām, tāpēc laipni pakonsultējāmies ar organizatoriem. Finālā, pirmajā daļā mēs savus konkurentus uzvarējām par nieka sekundes simtdaļām.
Otrā daļa mums bija grūtāka, taču jo interesantāka (Reinim bija jāsteidzas uz semināru, taču juristu pulciņam piebiedrojās Ernests). Komandām bija jāizvēlas, kuru apvidu sakopt, attiecīgi, kuru konteineru pildīt pusotru stundu. Uzvarētājs tika noteikts pēc tā, kurš pilnāku konteineru piepildīs. Tā kā mūsu komanda bija mazākā, tad par uzvaru uzskatījām nevis pilnāku konteineru, bet gan kārtīgāku sev vistuvāk esošo apvidu sakopšanu.
No morāles viedokļa talka man atvēra acis, cik mēs, ļautiņi, esam tālu (zemu) nonākuši. Man par brīnumu (negatīvā nozīmē) tuvumā esošais parks, kuru mēs atbrīvojām no dažādiem atkritumiem, bija pilns cilvēkiem, kas izved pastaigā savu četrkājainos draugus, vietām redzu pārīšus rokās saķērušos šķērsojam parku. Viss izskatījās tik skaisti, līdz mans skatiens atdūrās pret zālē nomestu polietilēnteraftalāta maisiņiem un stikla taru, čipsu pakām, konserviem... uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Un cilvēki nepamana augošo miskasti visapkārt.
Perspektīvā, uzskatu, ka mūsu domāšanu mēs varam mainīt uz pozitīvo pusi. Nevis nomest papīriņu zemē, aizbildinoties, ka valsts nenodrošina parkos atkritumu konteinerus, bet gan ielikt to kabatā, sagaidīt tuvāko miskasti vai aiznest uz mājām, un tad no tā atbrīvoties. Šī talka mainīja manu domāšanu. Vai jūsējo arī?
P.S. Nākamā Pēdu talka notiks 26. aprīlī Mārupītes krastos. Mūziku, pusdienas, atrakcijas (un pat cimdus un maisus) nodrošina organizatori. Ja vēlies piebiedroties juristu- dabas draugu pulciņam, tad gaidām Tavu ziņu lujfsp@gmail.com
*Trīs LU JF SP pārstāvji (Madara Henkele, Reinis Odiņš, Viesturs Razumovskis) un RTU students Ainārs Razumovskis. Vēlāk talkas vietā mums piepulcējās arī Ernests Čunčulis.
Taču tas mūs, juristus, nesatricināja un mēs visus dotos uzdevumus pildījām ar rāmu garu, un neteiktu, ka izdarījām to slikti. Visus talkas dalībniekus sadalīja četrās komandās. Juristi nesajaucās ar citu fakultāšu studentiem. Talka bija divas daļas: pirmā bija orientēšanās, otra – vides sakopšana. Tā kā juristi mācību laikā dzīvojas pa centru, tad orientieru atrašanās vietas, pretēji PPF studentiem (talkas vieta atradās tieši aiz Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes), mēs nezinājām, tāpēc laipni pakonsultējāmies ar organizatoriem. Finālā, pirmajā daļā mēs savus konkurentus uzvarējām par nieka sekundes simtdaļām.
Otrā daļa mums bija grūtāka, taču jo interesantāka (Reinim bija jāsteidzas uz semināru, taču juristu pulciņam piebiedrojās Ernests). Komandām bija jāizvēlas, kuru apvidu sakopt, attiecīgi, kuru konteineru pildīt pusotru stundu. Uzvarētājs tika noteikts pēc tā, kurš pilnāku konteineru piepildīs. Tā kā mūsu komanda bija mazākā, tad par uzvaru uzskatījām nevis pilnāku konteineru, bet gan kārtīgāku sev vistuvāk esošo apvidu sakopšanu.
No morāles viedokļa talka man atvēra acis, cik mēs, ļautiņi, esam tālu (zemu) nonākuši. Man par brīnumu (negatīvā nozīmē) tuvumā esošais parks, kuru mēs atbrīvojām no dažādiem atkritumiem, bija pilns cilvēkiem, kas izved pastaigā savu četrkājainos draugus, vietām redzu pārīšus rokās saķērušos šķērsojam parku. Viss izskatījās tik skaisti, līdz mans skatiens atdūrās pret zālē nomestu polietilēnteraftalāta maisiņiem un stikla taru, čipsu pakām, konserviem... uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Un cilvēki nepamana augošo miskasti visapkārt.
Perspektīvā, uzskatu, ka mūsu domāšanu mēs varam mainīt uz pozitīvo pusi. Nevis nomest papīriņu zemē, aizbildinoties, ka valsts nenodrošina parkos atkritumu konteinerus, bet gan ielikt to kabatā, sagaidīt tuvāko miskasti vai aiznest uz mājām, un tad no tā atbrīvoties. Šī talka mainīja manu domāšanu. Vai jūsējo arī?
P.S. Nākamā Pēdu talka notiks 26. aprīlī Mārupītes krastos. Mūziku, pusdienas, atrakcijas (un pat cimdus un maisus) nodrošina organizatori. Ja vēlies piebiedroties juristu- dabas draugu pulciņam, tad gaidām Tavu ziņu lujfsp@gmail.com
*Trīs LU JF SP pārstāvji (Madara Henkele, Reinis Odiņš, Viesturs Razumovskis) un RTU students Ainārs Razumovskis. Vēlāk talkas vietā mums piepulcējās arī Ernests Čunčulis.
