Tips&Tricks LU JF pirmkursniekiem (I daļa)

I daļa: Kā veiksmīgi atrisināt kāzusu?

Studiju process Latvija Universitātes Juridiskajā fakultātē ir zināšanām un dažādiem izaicinājumiem bagāts. Daudzveidīgā studiju programma un profesionalitāte no mācībspēku puses ik dienu paplašina studentu redzesloku un sniedz neatsveramu ieguvumu turpmākajiem dzīves līkločiem. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes žurnāls/blogs “Neko nesolām” piedāvā rakstu sēriju “TIPS & TRICKS LU JF pirmkursniekiem”, kura ietvaros vēlamies palīdzēt veiksmīgi sagatavoties pirmkursniekiem studiju procesam un sava veida atgādinājumu sniegt arī vecāko kursu studentiem!

Intensīvajā studiju procesā, kad viens temats nomainīs citu tematu, noturīgai zināšanu bāzei nepieciešami ir stabili pamati. Tamdēļ īpaši svarīgas ir prasmes veiksmīgi atrisināt kāzusu. Lielai daļai cilvēku vārds kāzuss var likties kā svešvārds un īsti neko neizteikt, bet jurisprudences studentiem tā ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājams studiju process.

Kāzuss ir situācijas izklāsts, kas sevī ietver faktisko apstākļu aprakstu, darbojošās personas un juridisko strīdu, kuru topošajiem juristiem, izmantojot savas zināšanas, tiesību normas un vispārējos tiesību principus, nepieciešams atrisināt. Kāzusu risināšana ir līdzeklis, lai apgūtu to, kā teorētiskās zināšanas pielietot praksē un reālās situācijās, turklāt kāzusi tiks izmantoti ikvienā studiju kursā. Uzsākot studijas, kāzusi būs vieglāki, taču ar laiku kāzusu grūtības pakāpes variēs un tie kļūs sarežģītāki.

Pirmkursniekiem, uzsākot studijas, var šķist, ka kāzusi tiek risināti tikai studiju kursā “Civiltiesību vispārīgā daļa”, taču šāds uzskats ir maldīgs. Kā jau tika minēts, kāzusi tiek izmantoti katrā studiju kursā. Zināma atšķirība starp kāzusiem, ko apskata civiltiesisko zinātņu kursos un citos kursos, ir atrodama, un tā ir saistībā ar kāzusa risināšanai izmantojamajām metodēm. Civiltiesībās bieži vien kāzusos tiek ietverta norāde, ka kāzuss jārisina ar prasījuma metodi, taču ar laiku šāda norāde vairs netiks minēta un prasījuma metodi nomainīs juridiskās analīzes metode. Atšķirība starp abām metodēm gan ir minimāla, un pamata soļi kāzusa risināšanai ir līdzvērtīgi. Prasījuma metode paredz, ka risinājums jāiesāk ar informācijas apkopojumu par aprakstīto juridisko strīda situāciju, visbiežāk ietverot to vienā teikumā, kurā norāda, kas ir prasītājs, kas ir atbildētājs, kāds prasījums tiek celts un ar kādām tiesību normām prasījums ir pamatots. Nobeiguma daļā, izmantojot prasījuma metodi, tiek sniegta atbilde uz to, vai ievada daļā minētais prasījums ir pamatots, daļēji pamatots vai nepamatots. Turpmākajā raksta daļā sniegsim ieskatu 3 galvenajos posmos kāzusa risināšanai.

Kāzusi var variēt ne tikai atkarībā no to grūtības pakāpes, bet arī atkarībā no kāzusa apjoma. Tas gan nenozīmē, ka kāzusi ar lielu apjomu būs grūtāki par īsiem kāzusiem. Svarīgi ir uzmanīgi iepazīties ar doto kāzusu, izprast strīdus situāciju un nodalīt svarīgo informāciju, no kuras tālāk veidot kāzusa risinājumu. Liela apjoma kāzusos ir daudz vieglāk apjukt, bieži vien tas ir arī apslēptais mērķis. Ļoti labs veids, kā izvairīties no šādām riskantām situācijām, ir saprast, kas no dotās informācijas ir noderīgi fakti, iesaistīto personu viedokļi, tiesiskie un faktiskie apstākļi un vai tos var uzskatīt par pamatotiem.

Kad pirmais posms ir aizvadīts un situācija ir iepazīta, otrais posms šķitīs pašsaprotams. Nereti kāzusi aptver vairākus tematus, kas nozīmē, ka arī tiesiskais regulējums būs grūtāk izprotams un piemērojams, taču jo precīzāk tiks identificētas strīdus situācijas, jo vieglāk būs orientēties normatīvajos aktos un vajadzīgajās tiesību normās. Tiesību normas ir tās, kas ļaus saprast, kāds ir situācijas taisnīgs atrisinājums, kurai pusei konkrētajā situācijā ir tiesības celt prasījumu, kāds prasījums būtu pamatots atbilstošai situācijai, kā konkrētajā situācijā rīkoties, kā arī sniegs atbildes uz dažādiem jautājumiem, izmantojot juridiskās analīzes metodi. Jānorāda, ka tiesību normu piesaukšana nebūs pietiekama. Mācībspēki ir ieinteresēti, lai studenti caur kāzusu risināšanu izprastu situāciju un spētu rīkoties arī, ja apstākļi atšķirtos no kāzusā dotās informācijas, tāpēc ir svarīgi pieminētās normas izskaidrot un attiecināt uz konkrētiem apstākļiem, faktiem vai vispār situāciju, tādā veidā norādot uz sasaisti starp tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

Kāzusa risinājums nebūs pilnīgs, ja nebūs izdarīti secinājumi vai vismaz sniegta tieša atbilde uz galveno izvirzīto jautājumu. Tas ir arī kāzusa risināšanas nobeiguma posms, kas, jāatzīst, ir ne mazāk svarīgs par iepriekšminētajiem posmiem. Ja studenti, risinot kāzusu ar ierobežotu laika limitu, ir aizvadījuši ilgu laiku pie situācijas iepazīšanas vai tiesību normu analīzes, tad ir lielāka iespēja, ka steigā secinājumi netiek izdarīti vai tiek izdarīti nepilnīgi, neprecīzi vai pat nepareizi, neskatoties uz to, ka pats risinājums ir pareizs. Bet jāpatur arī atmiņā, ka nobeigumā nav nepieciešams atkārtoti izklāstīt kāzusa risinājumu un izplūst – jāmēģina sakoncentrēt galveno atziņu un sniegt atbildi tā, lai, lasot nobeigumu, būtu paredzams, kas atklāsies risinājuma izklāsta daļā.

Ja visi posmi tiks ietverti kāzusa risinājumā un ievērota zināma struktūra, tad kāzusu noteikti izdosies atrisināt veiksmīgi. Protams, nevar aizmirst, ka loģiskā domāšana un koncentrēšanās ir svarīgi ceļa biedri. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde cer, ka šis nelielais ieskats kāzusa risināšanā palīdzēs pirmkursniekiem gūt panākumus cīņā ar kāzusiem un būs noderīgs arī vecāko kursu studentiem, jo kā zināms – repetitio est mater studiorum (atkārtošana ir zināšanu māte)! Iesakām noskatīties arī lekciju video formātā ar docentu Erlenu Kalniņu par to, kā veiksmīgi tiek atrisināts kāzuss. Video atrodams mūsu Facebook lapā. Vēlam veiksmi turpmākajā studiju procesā un lai visi kāzusi top skaidri un zināšanas vairojas!

JF SP vecbiedrs
Nikola Salniņa