Pašpārvalde vecbiedru atmiņu lokos

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldē (JFSP) aktīvi darbojos no 2010. līdz 2014.gadam, vēlāk – periodiski. Varētu teikt, ka visu šo laiku pašpārvalde zināmā mērā bija mana otrā ģimene, šeit satiku arī daudzus savus šā brīža draugus.

Pirmie iespaidi bija ļoti jaudīgi, jo JFSP darbojās spēcīgas un spilgtas personības. Manās pirmajās vēlēšanās bija gana liela konkurence, jo piedalījās, šķiet, 4 vai 5 vēlēšanu saraksti. Turklāt ar velēšanām viss nebeidzās, jo, pēc rezultātu apkopošanas un valdes ievēlēšanas, sakās tādas intrigas un slepenas sapulces, ka kādu brīdi zināmā mērā eksistēja 2 valdes. Tomēr pēc dažiem mēnešiem jaunievēlētā priekšsēdētāja zaudēja mandātu un atkārtoti tika ievēlēta līdz šim ilggadējā JFSP priekšsēdētāja Madara Henkele (Ose).

Uzsākot savu darbību JFSP dzirdēju stāstus kā pēdējos gados pašpārvalde pilnveidojusies un uzplaukusi. Bija uz ko tiekties un man patiess prieks, ka arī manas darbības laikā JFSP attīstījās un arī es pati personīgi varēju pielikt savu artavu – fiksējot vēsturi neskaitāmos JFSP sēžu protokolos, kā arī sakārtojot un uzturot JFSP lietvedību. Savā laikā biju zināma visiem ar savu nelokāmo prasību no biedriem iesniegt dokumentus ar 3 cm atkāpi no kreisās malas. Tas var šķist smieklīgi vai piekasīgi, bet citādi, iesienot dokumentus, zūd daļa teksta.

Vislielākais prieks un lepnums man ir par Prof. P. Minca tiesas procesa izspēles krimināltiesībās radīšanu. Daudzi teica, ka tas nav iespējams, jo krimināllietās taču nevar izspēlēt  pierādīšanas gaitu, piemēram, liecinieku liecības u.tml., bet mēs pierādījām pretējo. Turklāt jau pirmajā gadā pieteicās ievērojams komandu skaits no dažādām Latvijas augstskolām.

Tāpat ar siltumu atceros JFSP sadraudzības pasākumus, it īpaši, “Lielo Zaļo”, kas uzlādēja pirms jaunā darba cēliena un palīdzēja sagatavoties “Juristu Pirms-Aristotelim”.

Pēc šiem nogurdinošajiem gadiem COVID laikā (ļoti ceru, ka tie pavisam drīz beigsies), novēlu JFSP atdzimt un starot ar jaunu spozmi!

Zane Januma

Par LU Juridiskās fakultātes studentu pašpārvaldi 2000.gadu sākumā.

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātes dienas nodaļā kā jauns un aizrautīgs students iestājos 1999.gadā. Neilgi pēc studiju sākuma, kad fakultātē deguns vēl nebija īsti apsildīts, šķiet - oktobrī, tika izziņotas un notika pašpārvaldes vēlēšanas. Izrādījās, ka tādas nebija notikušas jau kādu laiku, līdz ar ko izraisīja visai plašu studentu interesi. Studentu pašpārvaldes skaitliskais sastāvs bija neliels, šķiet - 12 cilvēki. Uz vienu vietu pašpārvaldē kandidēja vairākas personas. Sekmīgi tiku ievēlēts.

Pirmajā sēdē izskatīts jautājums par priekšsēdētāja vēlēšanām. Tika izvirzīti vairāki kandidāti, no kuriem nebūt nebiju pats spēcīgākais, kā arī pieredzējušākais, jo kandidēja arī vecāku kursu studenti, tomēr sagadījās tā, ka pēc uzrunu teikšanas, kas, acīmredzot, izrādījās pietiekami laba, tiku ievēlēts par studentu pašpārvaldes vadītāju, bet - ar pārbaudes laiku. Pieņemu, ka neviens no nākamajiem studentu pašpārvaldes vadītājiem nav ticis ievēlēts uz pārbaudes laiku. Pārbaudes laiks tika izturēts un turpmākos trīs sasaukumus līdz 2002. gada 5. novembrim vadīju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi, kad vadības grožus pārņēma augsti godātais kursabiedrs, toreiz 4. kursa students - Sergejs Seņkāns.
Studiju laikus atceros kā nesaraujami saistītus ar Studentu pašpārvaldi, jo tā bija it visur un katru dienu. No vienas puses es biju students, kas cītīgi apguva juridiskās zinības, no otras puses es vadīju pašpārvaldi. Šis duālisms spilgti raksturojās tādās situācijās, kad, piemēram, no vienas puses mēs ar pašpārvaldi organizējām iesvētības jaunajiem studentiem, no otras puses - es kā jaunais students šajās iesvētībās pats tiku iesvētīts.

2000.gadu sākumā studentu pašpārvalde ieguva plašu atpazīstamību studentu un pasniedzēju vidū, lai arī pirms tam šāda atpazīstamība nebija novērojama. Mēs sadarbojāmies ar citu juridisko augstskolu studentu pašpārvaldēm, īpaši cieši - ar Latvijas Policijas akadēmijas Studentu domi, piedalījāmies Latvijas Juristu biedrības Studentu sekcijas reanimēšanā, kā arī atjaunojām Juristu dienu tradīciju, kuras kopšanu šobrīd ir pārņēmusi Latvijas Juristu biedrība. Līdz tam bija pazīstama tradīcija - Juristu diena, kas tik tiešām bija viena diena. Mēs to transformējām nedēļu garā pasākumā, kur katru dienu notika publiski priekšlasījumi gan no pasniedzēju, gan arī no citu jurisprudences profesionāļu puses. Tolaik Juristu dienas notika rudenī - nedēļu pirms pašpārvaldes vēlēšanām. Juristu dienu ietvaros tika aizsākta tradīcija spēlēt dažādas sporta spēles, kur viena no nozīmīgākajām bija Ivara Lukaševiča patronētais ikgadējais basketbola turnīrs starp Juridiskās fakultātes studentiem un pasniedzējiem. Tāpat LU Ekonomikas un vadības fakultātes telpās norisinājās dambretes, šaha un zolītes turnīrs.
Juristu dienu noslēgumā ierasti notika Fukšu balle, kas pārsvarā tika organizēta Vāgnera zālē vai Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā. Tajā laikā LU bija pārdzīvojusi kārtējo remontu un Lielajā aulā ballēties mūs nelaida, jo LU cilvēku atmiņās dominēja kāda nots no senāku laiku ballēm, proti - kā stāsta leģendas - Juridiskās fakultātes balles laikā Lielās aulas ērģeļu stabules, acīmredzot, labākai skanēšanai esot pielietas ar alu.

Studentu pašpārvalde aktīvi iesaistījās jauno studentu ievadīšanā studijās un fakultātes dzīvē, kā arī kursa saliedēšanā. Kādu laiku vēl pirms iesvētībām pašpārvalde LU Ekonomikas un vadības fakultātes ēkas pirtī rīkoja visām 6 1.kursa grupām pirts pasākumu ar informatīvu un saviesīgu saturu, kā arī tam sekojošu pirts apmeklējumu. Katru no šiem pasākumiem apmeklēja ar deleģēti pašpārvaldes locekļi. Šie pasākumi bija ieplānoti ar ļoti šauru intervālu, parasti aptuveni vienas nedēļas ietvaros, kur nedēļas otrajā pusē daži pašpārvaldes locekļi atskārta, ka katru dienu iet pirtī, acīmredzot, nav pārāk veselīgi, jo sāk streikot sirds.

Domāju, ka daudziem tā laika Juridiskās fakultātes cilvēkiem atmiņās ir palikušas balles no Vāgnera zāles Vecrīgā. Pasākums norisinājās vairākās telpās - deju placī un bufetes placī, kur gozējās krāšņs flīģelis, kurš arī tika likts lietā pa pilno. Interesanti, ka juristi ir lieli dejotāji un arī dziedātāji. Bieži vien, kad deju spars jau sāka izsīkt, dziedāšanas spars auga augumā. Dziesmas flīģeļa pavadībā tika dziedātas, līdz, kā saka, pirmajiem gaiļiem. Klavieru pavadījumu nodrošinājām mēs paši, proti - Daniēls Buks-Vaivads, Gatis Melnūdris un citi. Kā viens no aizrautīgākajiem dziedātājiem ar fenomenālu dziesmu tekstu atmiņu un zināšanām man spilgti prātā ir palicis pasniedzējs Andis Zalpēteris. Domāju, ka pie šīm klavierēm sadziedājās ne viens vien pāris.
Studentu pašpārvalde iestājās par studiju kvalitātes veicināšanu. Kvalitāti ir kaut kā jāmēra, tāpēc tika uzsākts ikgadējs studiju kvalitātes novērtējums, veicot plašu anketēšanu studentu vidū. Apkopotie studiju kvalitātes novērtējuma rezultāti tika prezentēti fakultātes vadībai.

Daudzi studenti mūsdienās, iespējams, par Studentu pašpārvaldi neko nav dzirdējuši, toties 2000. gadu sākumā studenti, kas ikdienā pārvietojās ar sabiedrisko transportu un lietoja mēnešbiļetes, regulāri - vismaz reizi mēnesī - apmeklēja JFSP kabinetu, kurā mēs Juridiskās fakultātes studentiem izsniedzām izziņas, ar kurām LU Studentu padomē varēja iegādāties mēnešbiļetes. Zinu - briesmīga birokrātija, bet - studentu zināja pašpārvaldi, to regulāri apmeklēja un pašpārvaldei bija viena publiska funkcija, kas veicināja tās atpazīstamību.

Pēc ilgām debatēm par nosaukumu, kurš derētu Juridiskās fakultātes studentu pārstāvības organizācijai, pašpārvalde izveidoja savu mājas lapu – www.casus.lv. Tur bija izveidota fakultātes studentu e-pasta liste, kurā varēja automātiski piesekoties, līdz ar ko - pašpārvaldei bija lielisks instruments informēt studentus par jaunumiem, - īpaši gaidīti jaunumi bija saistībā ar ballēm. Kā labs PR piemērs jāatzīmē Informācijas komisijas vadītāja Mārtiņa Paparinska aizsāktā rubrika “JFSP asiņainās dēkas”, kurā kā saistoša lasāmviela tika prezentēta pašpārvaldes sēžu norise, atainojot gan aktuālo tēmu saturu, gan arī aizraujoši aprakstot darbojošos personāžus. Ja kāds līdzīgā manierē būtu gatavs aprakstīt Saeimas vai Ministru Kabineta sēžu darba norisi, sabiedrība būtu daudz informētāka par tur notiekošo, jo tas gluži vienkārši būtu interesanti un aizraujoši.

Mag.iur. Daniēls Buks-Vaivads
Juridiskās fakultātes students 1999. - 2005.
LU JF SP priekšsēdētājs 1999. - 2002.